UIN likuma 8. pants: reprezentācijas un PIP izdevumi

Uzņēmuma ienākuma nodokļa (turpāk UIN) normas ir ļoti plašas. Populārākā sadaļa, bez šaubām, ir 8. panta normas par nesaistītiem ar saimniecisko darbību izdevumiem. To sastāvā ir arī reprezentatīvie un personāla ilgtspējas izdevumi, kaut gan, protams, ne viss ir tikai melns un balts, un ne viss uzreiz tiek ielikts “katliņā”, kura saturu visu apliekam ar UIN.

“Šoreiz neskatīsim citus nesaistītos izdevumus, paliekot pie šiem diviem – reprezentācijas un personāla ilgtspējas izdevumiem (turpmāk PIP). Mans skatījums būs nedaudz citādāks – it kā paskatoties uz to visu no cita skatpunkta,” ievadā akcentē raksta autore Inga Pumpure.

#Reprezentatīvie izdevumi: kur atrast uzņēmumam nepieciešamo informāciju?

Lai izprastu reprezentatīvo izdevumu būtību, svarīgi zināt normatīvo aktu prasības un nosacījumus. Par reprezentatīvajiem izdevumiem attiecībā uz uzņēmumiem normas jāskatās Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā un saistošajos noteikumos (MK 677), kā arī Pievienotās vērtības nodokļa (tālāk tekstā – PVN) likumā. 

#Kas noteikts un kam vērts pievērst uzmanību UIN likuma 8. pantā?

UIN likuma 8. pantā noteikts:

“(6) Reprezentācijas izdevumi šā likuma izpratnē ir nodokļa maksātāja izdevumi:

• nodokļa maksātāja prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī;
• darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai;
• par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju.”

“Man te rodas daudz jautājumu! Visu pēc kārtas,” turpmāk rakstā dalās Inga Pumpure.

‍

1. Izdevumi prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī.

Kur ir noteikti “sabiedrībā pieņemtie standarti”? Īstenībā – praktiski nekur! 

Tas nozīmē, ka uzņēmumam pašam savos iekšējos dokumentos ir jānosaka standarti, pie kuriem tad arī turēties! 

Piemērs.

Starptautiskiem uzņēmumiem lielākajai daļai ir šādi savi iekšējie standarti atrunāti, kurus ievēro arī Latvijas uzņēmuma daļa. Kafija, uzkodas, augļi, sulas utt., daudzos uzņēmumos ir standarts – tas ofisā ir jānodrošina “pēc noklusējuma”, lai varētu pacienāt klientus, sadarbības partnerus, kā arī šie “labumi” ir paredzēti darbiniekiem. 

Kas ir “prestižs”? Tēzaurs saka: “Cilvēka, organizācijas vai institūcijas autoritāte, reputācija, cieņa, arī ietekme, kas izriet no to sociālās lomas, sasniegumiem, varas u. tml.; augsts novērtējums sabiedrībā.”

Prestižs ir cieši saistīts ar uzņēmuma vērtībām, gadu gaitā iegūto reputāciju un cieņu gan sabiedrības vērtējumā, gan arī darbinieku/klientu/sadarbības partneru skatījumā. Manuprāt, kad tiek veidota uzņēmuma misija, vīzija, nosprausti mērķi, akcentējot sava uzņēmuma vērtības, tad arī veidojas uzņēmuma kultūra jeb pieņemtie uzņēmuma standarti. Jāņem vērā, ka katram uzņēmumam ir sava vērtību skala, sava iekšējā kultūra, tradīcijas, vērtības. 

Piemērs.

Uzņēmums, lai uzturētu savu prestižu, savos iekšējos dokumentos noteicis, ka tā reprezentācijas izdevumos ietilps:

• Reprezentatīva rakstura pasākumi, piemēram, konferences, semināri, izbraukumi, dalība dažādos publiskos pasākumos ar sava zīmola prezentāciju u. c.
• Reprezentatīvas publiskas aktivitātes, piemēram, zīmola publikācijas nozares un citos medijos, piedalīšanās “podkāstos” (valodnieki gan norāda: Podkāsts ir anglicisms, latviešu valodā to ieteicams saukt raidieraksts, arī aplāde vai podraide), ar nozari saistītu pasākumu atbalstīšana, piedalīšanās izstādēs, tirgos kā zīmolam u. tml.

Vēlos norādīt, ka savos iekšējos dokumentos neliekam konkrētus pasākumus, jo dzīve ievieš savas korekcijas. Tāpēc iesaku rakstīt kā manā piemērā, kad ir pateikti dažādi piemēri, kas varētu būt, bet tie neieliek iespējas konkrētā rāmī. 

‍

2. Izdevumi darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai. 

Interneta dzīlēs par “darījuma partneriem” minēts: “Darījuma partneris (angļu: counterparty) jeb līgumslēdzējs ir otra puse, kas piedalās finanšu darījumā. Lai darījums varētu notikt, katram darījumam ir jābūt darījuma partnerim”. 

“Sadarbība” tiek definēta kā “kopīga darbība un savstarpējs atbalsts kopēju mērķu sasniegšanai; sadarbošanās”. 

Tātad darījuma partneri ir tie, ar kuriem mums jau ir notikuši vai notiek darījumi. Bet savukārt sadarbības partneri ir plašāks jēdziens – te ietilpst gan potenciālie darījumu partneri, gan uzņēmumi, ar kuriem ir ne tikai sadarbība finanšu/komercdarījumu jomā, bet arī dažādās citās jomās – sadarbība pie sociāliem projektiem, sadarbošanās, piemēram, labdarības projektos, sadarbība dažādās interešu un profesionālās kopienās utt.

Kāpēc es norādu dažādas definīcijas un skaidrojumus? Tas paver plašāku skatījumu uz normatīvos noteikto. Esam brīvāki, radošāki un skatāmies uz reprezentāciju plašāk.  

‍

3. Mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju.

Mazvērtīgo priekšmetu skaidrojumu gan varam atrast tieši normatīvajā bāzē, šajā gadījumā – UIN un daļēji PVN likumā.

UIN likuma skaidrojošajos noteikumos teikts:

“68. Piemērojot likuma 8. panta sestās daļas 3. punktu un septīto daļu, izmantojot reklāmas vai reprezentācijas mērķiem mazvērtīgus priekšmetus (vai arī paša nodokļa maksātāja dāvanu kartes), kuru vērtība nepārsniedz 20 euro, jāvērtē darījuma ekonomiskā būtība, nodalot reklāmas pasākumu no reprezentācijas pasākuma [..]. Ja reprezentācijas mērķiem izmanto mazvērtīgu priekšmetu, kura vērtība nepārsniedz 20 euro, nav jāidentificē persona, kura to saņem. Ja reprezentācijas priekšmeta vērtība pārsniedz 20 euro, tas netiek uzskatīts par mazvērtīgu priekšmetu un minētos izdevumus neatzīst par saistītiem ar saimniecisko darbību, ja netiek veikta priekšmetu saņēmušās personas identificēšana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksa.”

#Ko varam secināt?

• Jāskatās darījuma ekonomiskā būtība. 
• Jāvērtē, vai priekšmets atbilst mazvērtīga priekšmeta pazīmēm. 
• Jākontrolē, lai reprezentācijas izdevumi ir normu robežās. 

#Kā korekti noformēt mazvērtīga priekšmeta izdevumus grāmatvedībā?

Saliekot iepriekš minētās normas tabulā, veidojas skaidrs priekšstats par to, kā korekti noformēt mazvērtīga priekšmeta izdevumus grāmatvedībā.

#Kur rodas uzņēmumu problēma, noformējot mazvērtīgo priekšmetu izdevumus?

Daudzi uzņēmumi šo uzskata par apgrūtinājumu, jo nevēlas identificēt dāvanu saņemošās personas. 

Par fiziskajām personām tas ir saprotams, jo arī šai fiziskai personai ir tiesības nevēlēties būt “atpazītai/personificētai”. Tomēr attiecībā uz uzņēmumiem, manuprāt, nav sarežģīti identificēt uzņēmumu, kuram pasniedz dāvanu, ja vien tas nav kāds īpašs konfidenciāls darījums. 

#Mazvērtīgie priekšmeti grāmatvedībā un PVN

Attiecībā uz PVN un mazvērtīgo priekšmetu:

• Ja tas ir reprezentatīvais izdevums, tad zināms, ka drīkst atskaitīt priekšnodokli 40 % apmērā no nodokļa summas. 
• Ja tas tiek atzīts kā nesaimniecisks izdevums, protams, priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības nav piemērojamas. 
• Ļoti svarīga nianse – ja reprezentatīvie izdevumi pārsniedz 5 % no bruto darba samaksas iepriekšējā gadā, tas neietekmē priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Ja tas ir reprezentatīvs izdevums, 40 % priekšnodoklis ir piemērojams.  

#Personāla ilgtspējas pasākumi: kas tie ir un kā tos uzskaitīt grāmatvedībā?

“Ak, cik grūti pateikt īsi, ko es par to visu domāju! Manuprāt, šī tēma ir pelnījusi būt tik svarīga, ka par to jārunā “sērijās”. Šoreiz palikšu pie īsās versijas,” ievadā min autore.

No UIN likuma normām un vispārējiem priekšstatiem izriet, ka personāla ilgtspējas pasākumi ir dažādi kolektīvie pasākumi: 

• kuru mērķis ir motivēt un saliedēt darbiniekus;
• pasākumi, kuri veicina darbinieku labbūtību;
• kopumā veicina organizācijas ilgtspēju.

<banner>

#Galvenie nosacījumi, lai izdevumus uzskaitītu kā PIP izdevumus

Ļoti būtiski ir saprast galvenos nosacījumus, lai mēs šos izdevumus varētu uzskaitīt kā PIP izdevumus:

• Pasākumu mērķis ir saliedēt un motivēt darbiniekus, nevis darba devēja izklaide pēc saviem ieskatiem.
• Iespēja izmantot piedāvātos labumus ir pilnīgi visiem darbiniekiem (izmanto tie, kuri vēlas, tas nav obligāti).
• Pēc būtības tie ir kolektīvie, nevis individuālie pasākumi (tas nozīmē, ka uzņēmumā ar 1 personu šādu izdevumu nav, jo nav ko saliedēt).
• Kopā izdevumi nepārsniedz 5 % no BRUTO darba samaksas iepriekšējā gadā (kopā ar reprezentācijas izdevumiem).
• Attaisnojuma dokumenti tiek sagatavoti, ņemot vērā iekšējo kārtību.
• Jābūt atsevišķai uzskaitei grāmatvedībā.

Vēl kāds būtisks faktors: UIN reglamentējošie normatīvie akti nenosaka kā obligātu prasību personificēt darbinieku gūto labumu no katra konkrētā ilgtspējas pasākuma, ievērojot to, ka personāla ilgtspējas pasākumi nav vērsti uz konkrēto indivīdu, bet gan pasākumi ir organizēti ar noteiktu mērķi motivēt vai saliedēt visu darbinieku kolektīvu, jo personificējams, t. i., domāts konkrētam darbiniekam. 

PIP pasākumi ir kolektīvie, nevis paredzēti kādam konkrētam darbiniekam! Tas nozīmē, ka neskaitām apēstās konfektes, izdzertās glāzes, izlozētās, vinnētās dāvaniņas pasākuma ietvaros, kā arī nopirktās biļetes pasākumā, nopirktās lidojuma/brauciena biļetes, ja tas viss ir PIP ietvarā! 

#Kā pamatot PIP izdevumus?

Cītīgi pastrādājam pie iekšējās dokumentācijas izveides (es domāju – grāmatvedības politika/metodika ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentiem), akcentējot 3 galvenās sadaļas:

• Atzīšana: PIP tiek organizēti, lai motivētu un saliedētu darbiniekus, veidotu produktīvas komandas un veicinātu darbinieku iesaisti uzņēmuma kultūras veidošanā un uzturēšanā. Metodikā sniedzam piemērus, kāda veida pasākumus organizēsim, lai motivētu un saliedētu pasākumus. Te vēlams noteikt arī limitu robežas vai vidējos izdevumu apmērus. 
• Attaisnošana: katram uzņēmumam jāskatās no savām iespējām. Piemēram, kam ir Koplīgums, var atsaukties uz Koplīgumu. Kam šādas iespējas nav (nav nepieciešamais skaits darbinieku), var atsaukties uz kādu citu izstrādātu iekšējo dokumentu (Darbinieku rokasgrāmata, Darba kārtības noteikumi (DKN) u. c.) vai darba līgumiem, kuros ietver atbilstošus punktus. Atceramies, ka labbūtība ir veids, kā spēcināt darbiniekus un caur to veicināt organizācijas ilgtspēju – ja jums ir definētas uzņēmuma vērtības, misija, vīzija, arī šis ir pamats darbinieku labbūtības pasākumu attaisnošanai. 
• Uzskaite: atsauce uz UIN prasību uzskaitīt šos izdevumus atsevišķi, veidojot grāmatvedības kontu plānu ērtu un pārskatāmu, kā arī paredzēt kontroles pasākumus.

Piemērs.

Ja nav Koplīguma, tad DKN var minēt PIP organizēšanas kārtību, pamatojoties uz kopējām uzņēmuma vērtībām.

Darba devējs organizē dažādus PIP, lai motivētu un saliedētu darbiniekus, rūpējoties par darbinieku labbūtību, fizisko un mentālo veselību, darba vides mikroklimatu:

• uzņēmumā tiek organizēti gadskārtu svētki, ievērojot un kopjot latviešu tautas tradīcijas, svētku svinēšanas paradumus, izglītojoties un atpūšoties kopā;
• divas reizes gadā tiek rīkotas sporta sacensības, lai rūpētos par darbinieku sportisko garu, fizisko veselību un pavadītu jēgpilnu laiku kopā motivējošās nodarbēs utt.

“Kā jau teicu, īsi izstāstīt par PIP ir gandrīz neiespējami. Tomēr būtiskais, kas jāatceras, ir pamatnosacījumi PIP, lai tos varētu uzskaitīt par tādiem. Kā arī skatāmies katra uzņēmuma iespējas (gan organizatoriskās, gan finansiālās), darbinieku vēlmes, darbības specifiku un citus svarīgus kritērijus. Tos nodefinēt un saprast varat tikai jūs paši sava uzņēmuma iekšienē.

‍

Ja jums gadījumā pietrūkst ideju, kādus pasākumus varētu sarīkot saviem darbiniekiem, droši jautājiet! Manā ideju krātuvītē tādu ir ļoti daudz! Veiksmi un radošumu PIP organizēšanā!” noslēgumā vēl Inga Pumpure.

#Izmantotie avoti

1. UIN likums: https://likumi.lv/ta/id/292700-uznemumu-ienakuma-nodokla-likums 
2. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi: https://likumi.lv/ta/id/295416-uznemumu-ienakuma-nodokla-likuma-normu-piemerosanas-noteikumi

‍